Pāvests Francisks sava svētceļojuma laikā mums sacīja : Neļaujiet pasaulei pārliecināt sevi, ka ir labāk dzīves ceļu iet vienam pašam. Nepakļaujieties kārdinājumam koncentrēties uz sevi, nekļūstiet patmīlīgi vai virspusēji ciešanu, grūtību vai pārejošu panākumu priekšā.
Kārtējo reizi apliecināsim, ka “tas, kas notiek ar otru, notiek arī ar mani”, dosimies pret individuālisma straumi, kas mūs izolē, kas padara mūs egocentriskus un iedomīgus – tādus, kuriem rūp vienīgi tas, kāmēs izskatāmies citu acīs un sava labklājība.
Tiecieties uz svētumu, balstoties uz komūniju ar citiem un pievēršot uzmanību viņu vajadzībām. Pamanot citu cilvēku vājumu, mēs atrodam savu īsto vietu reālajā dzīvē, tas novērš mūsu koncentrēšanos tikai uz savām brūcēm. Jēzus mudina mūs atvērties, riskēt sastapties ar citiem “ar seju pret seju”. Tas tiesa, ka ticība Jēzum bieži liek spert ticības soli it kā tukšumā, un tas vieš bailes.
Taču esiet drosmīgi!
Sekošana Jēzum ir aizraujošs piedzīvojums, kas piepilda mūsu dzīvi ar jēgu, ļauj mums justies kā kopienas daļai, kas mūs stiprina un iesaista kalpošanā.
Tāpēc uzdrošinies doties ceļā! Ceļš, kurš tevi pārveidos, sagatavos svētkiem un darīs par dedzīgu Jēzus draugu, mācekli un sekotāju!